Vizuālās mākslas konkurss “Plakāts valsts svētkos” - vēsturisks apskats Vēsmas Vītolas vārdiem
Plakāts valsts svētkos. Dzimtene. Pieaugušajiem skaidrs šis vārds, bet katram noteikti ir savādāka izpratne par Dzimtenes jēdzienu. Kā izskaidrot, dot sapratni bērnam jau no mazotnes, kas ir Dzimtene. Bērnam visdārgākā ir mamma, tētis, omīte, viņš mīl savu kaķīti, sunīti, rotaļu biedrus, savu māju un apkārtni. Viņš saprot, ka tie ir mīļi, ka arī viņu bezgalīgi mīl, un pat nenojauš, ka visus minētos jēdzienus, lietas, notikumus ietver Dzimtene.
Tuvojoties skolas vecumam arvien intensīvāk, aktīvāk, radoši strādājot, zīmējot bērns zīmē to, kas viņam ir svarīgs, mīļš. Darbos tiek vizualizētas Dzimtenes dažādās izpausmes. Vairāk vai mazāk skolotāji izjūt pienākumu attīstīt, ieaudzināt savos audzēkņos mīlestību, cieņu pret dzimto pilsētu, ciematu, valsti. Tie bērni, kuru skolotājiem, iepriekšējās pieredzes rezultātā, kad demagoģiskā propaganda bija neatņemama audzināšanas
sastāvdaļa, ir saglabājusies nepatika pret patriotisko audzināšanu, zināmā mērā, nesaņem pietiekamu atbalstu patriotisko jūtu izkopšanā. Tagadējai jaunatnei nav jāatbild par pagātnes mantojumu, ka kādreiz tā bija, un vecāka gadagājuma pedagogiem ir saglabājusies neizpratne par šiem jautājumiem. Ir īpaši svarīgi rosināt skolotājus pievērsties šai tēmai, lai sekmētu jaunatnes piederības sajūtu savai Dzimtenei.
BJC “Laimīte” ap 2000. gadu ieviesa tradicionālo ( nu jau apmēram 20 gadi) vizuālās mākslas konkursu “Plakāts valsts svētkos”. Tā kā strādāju par vizuālās mākslas skolotāju BJC “Laimīte” un paralēli veicu Ziemeļu rajona vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītājas pienākumus un biju atbildīga par “Laimītes” noformējumu valsts svētkos – Lāčplēša dienā un 18.novembrī - Latvijas dzimšanas dienā, izdomāju organizēt šādu konkursu, lai noformētu telpas svētkiem “Laimītē” un Rīgas mācību iestādēs. Skolotājiem galvenais virsuzdevums – modināt, attīstīt audzēkņos mīlestību pret savu zemi. Ņemot vērā, ka mūsu iestādi tad jau vadīja direktore Aiva Sarma (arī vizuālās mākslas skolotāja), tika veidota šī ilggadīgā tradīcija. Jāpiebilst, ka mūsu studiju gados – 70. gadu sākumā Latvijā bija plakātu mākslas ziedu laiks, uzplaukuma gadi, šajā jomā darbojās daudz jauno mākslinieku – J.Dimiteres, G.Smelters, P.Šēnhofs, J.Blumbergs kā arī daudzi citi. Mēs bijām redzētās pozitīvās pieredzes iespaidā.
Plakātu izstādes, nu jau gandrīz 30 gadus, tiek izstādītas BJC “Laimīte”. Darbi tika izmantoti arī skolu noformējumos. 2000. gadu sākumā iepriekšējo gadu labāko darbu kolekcijas tika vairākus gadus izstādītas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas telpās un citur. Plaša izstāde reiz bija Kongresu namā. Protams, tagad ļoti žēl, ka nenotika plakātu eksemplāru iemūžināšana – fotografēšana un saglabāšana virtuālajā vidē.
Laba pieredze ir saistīta ar konkursa žūriju dalībniekiem, ko mums vienmēr deva kopīgā darbošanās vērtēšanas procesā. Žūrijas padomi, ieteikumi skolotājiem un profesionālā darbu vērtēšana. Tradicionāli žūrijā strādājusi pedagoģe un māksliniece Inese Brants, vairākkārt savu līdzdalību neatteica tādi korifeji, kā Valdis Villerušs, Tamāra Villeruša, Juris Dimiters, Latvijas kinētiskās mākslas guru Arturs Riņķis, mākslinieces Helga Jaksone, Marta Skulme, Indulis Kalniņš u.c. mākslinieki.
Rosinot, veicinot, aktivizējot plakātu konkursu, bez vizuālajām vērtībām, neapšaubāmi tika aktivizētas patriotiskās jūtas. Bija kopīgi projekti ar Igaunijas, Tallinas BJC, apmaiņas braucieni ar Tallinas draugiem. Sadraudzība ar Klaipēdas partneriem, kuri pa pastu atsūtīja savus darbus. Īpaši izdevās konkurss, kurš notika Eiropas Savienības zīmē, kad mēs – trīs Baltijas valstis tikām uzņemtas šai organizācijā. Labāko plakātu izlases ir pabijušas arī ārpus Rīgas – Skrīveros un Zemgales vidusskolā. Ar lepnumu varam paziņot, ka šī tradīcija, neskatoties uz dažādām problēmām valstī un visā pasaulē, ir ilgdzīvotāja – katru gadu , kopš 90. gadu beigām šis konkurss – izstādes ir notikušas. Kad man likās – esmu nogurusi, pietiek – direktore A. Sarma pārņēma stafeti un ienesa arī jaunas vēsmas bez jau tradicionālajām tēmām. Tematika kļuvusi demokrātiska, plašāka “Tava un mana Latvija”. Tā tagad sauc šo konkursu. Latvija – tā nav tikai valsts svētki. Latvija – tie esam, kā Vladislava Daņilova plakātā – es, tu, mēs visi… un te nu parādās tas, ko pieminēju stāsta sākumā – mamma, kaķītis, pat gotiņas. Viss tas, kas veido bērna sirsniņā mīļumu, piederību. Mīļa mūsu valsts ir maziem cittautiešu bērniem, es jau vairākus gadus strādāju ar pirmsskolniekiem un otrklasniekiem, kuri vēlas zīmēt arī plakātu, kuriem ir, ko teikt, kuri saprot procesu nozīmību. Šiem bērniem ir goda lieta Latvijas karoga lentīte pie krūtīm.
Latvija – mana un tava! Tie nav tikai vārdi. Tā ir attieksme! Bērni nes šo pozitīvo gaisotni mājā, skolā, pulciņā, sabiedrībā. Aug jauni Latvijas pilsoņi.
Priecīgus svētkus!
Ar cieņu,
Vēsma Vītola
Tradicionāli jau otro gadu gleznotāja Vēsma Vītola, arī BJC “Laimīte” vizuālās mākslas skolotāja, piešķir savu individuālo balvu vienam vienīgam plakāta autoram. Šogad šo balvu saņem BJC “Laimīte” audzēknis NIKOLAJS POSTALOVSKIS par darbu “Mīlestības pilsēta”.
