IZSTĀDE "PAR KO KLUSĒ AKMEŅI..."
Autore Viktorija Makarova
Zemūdens akmens
Es saulītē strautiņā guļu,
Un katru dienu peldos.
Ūdentiņā es guļu un ar zivtiņām sarunājos.
Kara akmens
Guļu meža biezoknī
Tur daudz karu bijis.
Un zābaki man soļojuši pāri,
Un lodes trāpījušas, bet es joprojām esmu dzīvs.
Autore Margarita Romanova
Kādreiz tālajā Francijā dzīvoja meistars skulptors. Viņa mīļākā nodarbošanās bija veidošana no māla. Reiz viņam atnesa mazu marmora akmentiņu un teica: „Pēc karaļa pavēles, dari, ko vēlies, bet šim akmenim ir jāatdzīvojas.” Meistars ļoti sabēdājās, jo viņš nezināja, kā atdzīvināt akmeni.
-Varbūt no akmens izveidot dzīvu seju? – viņam radās ideja, un viņš ieslēdzās darbnīcā uz trim dienām. Bet, kad noguris, iznāca iedzert kafiju, ieraudzīja saulīti un spožu dzīvi apkārt, un pilnībā aizmirsa par seju un savu darbu.
Bet darbnīcā bija mitrs, un nabaga akmens seja pārklājās ar sūnām. Kad meistars atjēdzās, bija jau par vēlu. Neko vairs nevarēja mainīt dzīvajā sejā.
Un skulptors aizbēga uz citu valsti. Un kas tālāk notika ar atdzīvojušos akmeni, neviens tā arī neuzzināja.
Autore Arina Aleksejeva
Stāsts par akmeni, kas ieguva seju
Daba radīja mani, ļāva man būt. Mans liktenis ir diezgan skaidrs - čukstēties ar priedēm un smiltīm, klausīties jūras šalkoņu.
Bet cilvēks! Cilvēks neatļauj man eksistēt visumā, viņš atņem gan jūru, gan priedes, gan smiltis. Atņem visu to dārgāko, bet, ja laimēsies..., viņš uzdāvinās seju un stāstu.
Autore Justina Sčeglova
Esmu – Ivaničs, tā mani sauc mani draugi. Dzīvojam mēs šeit, purvā. Bet es sapņoju nokļūt pie jūras. Tāds ir mans sapnis. Sapņoja peldēt tīrā ūdenī. Pasauļoties un pasildīties siltajās smiltīs. Gribas uzzināt kaut ko jaunu un interesantu, savādāk jau esmu viss ar sūnām apaudzis…
Autore Sofija Gorbatova
Meža akmens.
Latvijas mežā dzīvoja viens akmens.
Tas ļoti mīlēja gulēt zālītē un sapņot. Viņam bija daudz draugu. Viņa vecāki dzīvoja ezerā blakus mežam. Akmenim bija māja no lapām un zariem, bet vecāku māja bija zem ūdens. Viņš bieži viņus apciemoja. Privātā mājiņa viņam ļoti patika, bet mūsu akmentiņš ļoti gribēja ceļot pa dažādiem mežiem. Bet nekad to nevarēja izdarīt, jo viņam bija ļoti skumīgi šķirties no tuviniekiem. Viņš viņus ļoti mīlēja visu savu dzīvi.
Autore Darja Naumova
